Projekta aktualitāte

Difūzā notece no lauksaimniecības teritorijām veido lielāko daļu virszemes un pazemes ūdeņos konstatētā slāpekļa piesārņojuma Latvijā, turklāt minerālā slāpekļa izlietojums pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies par ~30%. Šajā laika periodā tieši gruntsūdeņos (ar dziļumu līdz 5m) novērotas visstraujākās kvalitātes izmaiņu tendences, bet virszemes ūdeņu kvalitāti palikusi stabila. Tas norāda uz piesārņojuma aizturēšanu gruntsūdeņu zonā, kur tā samazināšanu veicina denitrifikācijas process, kura ietekme līdz šim nav novērtēta un aprakstīta. Latvijas sagatavotajā Nitrātu direktīvas ziņojumā Eiropas Komisijai par 2012.-2015.gadu norādīts, ka pašreizējā pazemes ūdeņu monitoringa programma nav pielāgota Nitrātu direktīvas prasībām: tikai 11% no visiem Valsts Nitrātu monitoringa tīkla urbumiem ierīkoti seklāk par 5 metriem, bet Īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) ir mazs novērojumu punktu skaits un tie izvietoti nevienmērīgi, un neaptver visas ĪJT. Šāds monitorings neļauj novērtēt esošo situāciju un nav iespējams plānot efektīvas rīcības programmas vides aizsardzībai.